Iepazīšanās ar socioniku

Cienījamie mājas lapas apmeklētāji!

Mājas lapas versija latviešu valodā tiek tikai veidota. Ja Jūs šeit esat atraduši Jūs interesējošu informāciju, varat ielūkoties sadaļās, kas ir citās valodās: krievu (vislielākā), angļu, lietuviešu, vācu, ukraiņu, franču, esperanto, igauņu...

Konsultanti

Pavels Gudanecs Rīga

Olga Hodareva Rīga, (0371) 6870724

Web-meistars

Dmītrijs Lītovs Web-meistars

Tipoloģijas dibinātāji

	Karls Gustavs Jungs (1875 - 1961) Carl Gustav Jung Šveiciešu psihologs un psihiatrs. Viņš savos pētījumos ir pierādījis, ka personības tipi atšķiras ne tikai psihiski slimiem, bet arī normāliem cilvēkiem. Balstoties uz viņa izveidoto tipoloģiju, tika izveidota socionika, kā arī virkne populāru testu: MBTI, Keyrseya tests, Aizenka tests u. c.
	Izabella Brigsa-Maiersa (1897 - 1980) Isabel Briggs Myers
	Antonis Kempiņskis (1918 - 1972) Antoni Kępinski Poļu psihiatrs. Kritizēja mistisko Junga koncepciju, nepieņēma viņa tipu teoriju, bet radīja pats savu. Tajā pašā laikā savā grāmatā “Neirožu psihopatoloģija” aizsāka lietot jēdzienu “informējošais metabolisms” (maiņa), kas, pēc viņa domām, ir izskaidrojoša likumsakarība stabilām attiecībām starp cilvēkiem.
	Aušra Augusta (4.04.1927 - 19.08.2005) Īstais uzvārds ir Augustinavičiūte. Viņa dzīvo Viļņā (Lietuvā). Apvienojot Junga personības tipus ar “informējošā metabolisma” jēdzienu, radīja socioniku – teoriju par starptipu attiecībām. Augusta ir finansiste, vēlāk – socioloģe, bet 1968. gadā – Viļņas Pedagoģiskā institūta Ģimenes fakultātes dekāne.

Kas ir socionika?

Change language? - ¿Cambiar idioma? - Andere sprache? - Autre langue? - Ŝanĝi lingvon?

Attiecības starp cilvēkiem ir prognozējamas. Tā uzskata socionikas piekritēji: salīdzinoši jaunas (kopš 1970. gada) psiholoģijas nozares teorijas. Šīs attiecības veidojas starp 16 personību tipiem, un pie viena no tiem piederat arī Jūs.

Personības tips (sociotips) nemainās ne pēc dienas, ne arī pēc gada. Psiholoģiskais tips ir kas cits nekā cilvēka audzināšana, tā kultūras līmenis, viņa profesija: tas ir informācijas un darbību apmaiņas veids ar apkārtējo pasauli. Katram tipam ir ne tikai spēcīgās, bet arī vājās puses – par pilnību vienā jomā nākas maksāt ar nepilnību citā. Reizēm viena tipa pārstāvji izskatās pēc dvīņiem, kaut gan viņi pat nav radinieki. Laikam gan tips ir “ieprogrammēts” ģenētiski.

Socionikā tiek uzskatīts, ka attiecības ir vairāk atkarīgas no personības tipa nekā no audzināšanas. Tomēr psiholoģijā pastāv dažādas starppersonību attiecību teorijas. Daudzi psihologi izliekas, ka cilvēka raksturs neietekmē attiecības, ka viss ir atkarīgs tikai no kultūras un sociālā līmeņa, audzināšanas, profesijas utt. Kaut gan arī tiem, kas redz saikni starp cilvēku raksturu un to attiecībām, uzskati nesakrīt. Pat Sokrāts tā arī nespēja atbildēt uz jautājumu, kāds draugs ir labāks – pēc iespējas līdzīgāks vai pēc iespējas atšķirīgāks no manis?

Socionika atšķir attiecības starp tipiem pēc komforta pakāpes. Piemēram, attiecības starp diviem identiskiem tipiem ne vienmēr ir labas. Kaut gan viņi izprot viens otru no pusvārda, tomēr tie, saskaroties ar vienādām problēmām, ir vienādi vāji, t. i., tādos pāros neveidojas īpaša savstarpējā palīdzības. Divu pilnīgi atšķirīgu tipu attiecības ir vēl sliktākas – tie visu laiku konfliktē. Kur gan ir “zelta vidusceļš”?

Tas ir duālisms – psiholoģiskās papildināšanās attiecības. Socionika iedala 16 tipus 8 papildinošos vai duālajos pāros. Tādi pāri ir visnoturīgākie tuvā atstatumā, t. i, piemēram, ģimenē.

Galvenās jomas, kur tiek izmantota socionika: pedagoģija (pētot pasniedzēju un studentu/skolnieku savstarpējo mijiedarbi, kā arī mācību materiāla apguves problēmas), ģimenes konsultēšana (laulības un šķiršanās, vecuma problēmas), personāla konsultēšana (profesionālā orientācija, saderība darba kolektīvā, uzņēmuma stratēģija, balstoties uz kolektīvu), fundamentāli zinātniski pētījumi (matemātiskā modelēšana, ģenētika, psihofizioloģija, morfoloģija – sociotipu ārējie parametri), psiholoģiskās spēles un treniņi.