Kvadra

Kvadra – grupa, kas sastāv no četriem tipiem un kuru attieksmēs ir tikai sapratne un palīdzība. Kā jau redzams, tas ir optimāls mijiedarbes veids. Kvadrā eksistē četri attiecību veidi: identitāte (vienādu tipu mijiedarbe), spoguļattiecības, papildinājuma (dualitātes) un aktivācijas attiecības.

Aktivācija.

Tās ir visvieglākās attiecības, kontakts rodas gandrīz uzreiz. Nerodas nekādas grūtības komunikācijā, kas nosākuma patīkami pārsteidz. Partneri it kā viens otru “iesilda”, veicina viens otra aktivitāti. Tāda komunikācija, īpaši, ja ir piemēroti apakštipi, ļoti piesaista. Te kontakts tiek nodibināts ātrāk nekā ar duālu. Tomēr laika gaitā notiek “pārkaršana”, rodas nogurums no partnera, kas jūs visu laiku aktivizē. Šajā gadījumā no viņa vajadzētu attālināties. Pēc kāda laika atkal gribas izjust aktivāciju. Attiecības var iegūt tādu kā pulsāciju.

Tomēr tāds komunicēšanās jaukums un vieglums, ko ļoti spēj novērtēt atpūtā, mijas ar problēmām, kad partneri ķeras pie ikdienas darbiem. Nepatīkami aizskar tas, ka partneri viens otram sāk dot padomus nesvarīgos jautājumus tā vietā, lai paši uzņemtos šo problēmu risināšanu. Kaut gan nevar arī noliegt šādu verbālo kontaktu nozīmīgumu. Slikti ir tikai tas, ka jūs it kā neignorējāt savas vājās īpašības, jo attīstīt īpašības tā, kā jums būtu gribējies, vienalga neizdosies. Cita problēma ir tāda, ka aktivatori savstarpējo informāciju nodod tādā veidā, kādā to gribētos izdzirdēt. Tomēr tā liekas pārāk izplūdusi, neskaidra, bet citam tieši pretēji – pārāk rupja, piezemēta, vienkārša. To var izskaidrot tā, ka aktivācijas pārī viens cilvēks vienmēr ir racionāls, bet cits – iracionāls (par to tiks stāstīts vēlāk). Tomēr abiem pats informācijas saturs ir pa prātam.

Aktivācijas attiecības nav īpaši labas darbadienām, jo nenodrošina optimālas dzīves funkcijas. To paredzējums – komunikācija svētku reizēs un vispār brīvajā laikā, kad ir jāatpūšas, bet nevis jāstrādā. Divi duālie pāri, kas savstarpēji satiekas, pateicoties aktivācijas attiecībām, jūt patīkamu uzbudinājumu un pacēlumu, rodas “svētku” atmosfēra. Pārāk ciešs un ilgs kontakts atņem aktivatoru spēkus. Darīt vienu un to pašu kopā nav viegli arī partnera neprognozējamības un nedrošības dēļ. Katrs rīkojas tā, kā viņam gribas, vispār nerēķinoties ar partneri. Faktiski nekad pilnā mērā nevar viens uz otru paļauties. Termins “aktivācija” pilnā mērā der diviem intravertiem, kas kopā patiešām kļūst aktīvāki, atvērtāki. Diviem ekstravertiem tā it kā iedarbojas pretēji: nomierina, atvēsina, padara šo pāri intravertu.

Identitāte.

Identi partneri viens otru pilnībā izprot, bet tie viens otram nespēj palīdzēt. Identi personības tipi uz pasauli skatās vienādi, analogā veidā aptver ienākošo informāciju, izdara gandrīz vienus un tos pašus secinājumus, kā arī sastopas ar vienām un tām pašām problēmām. Redzot to, katram no viņiem vienam pret otru rodas līdzjūtība. Gribas partneri atbalstīt, attaisnot tādā vai citā veidā, jo jūti, ka pats šajā situācijā rīkotos pilnīgi tāpat.

No citas puses identā komunikācija ļoti ātri apnīk. Negūstot jaunu informāciju no partnera, saskati tāda veida komunikācijas bezjēdzību. Neinformatīvs partneris liekas garlaicīgs, neinteresants. Ar laiku paliek vai nu neitrālas, vai arī vēsas attiecības. Tas jau nav arī nekāds pārsteigums, jo pēc informācijas apmaiņas to vairs nav interesanti pārrunāt, jau uzreiz zinot, ka tādus pašus secinājumus var iegūt arī pats. Izņēmums varētu būt tikai tad, kad ir liela starpība pieredzē vai arī zināšanās. Tad var rasties liela interese vienam pret otru, jo notiek ātra un efektīva apmācība – informācijas apmaiņa. Tādas attiecības ir ideālas “skolotāja-skolnieka” pārim. Šajā gadījumā savstarpējs darbs ir efektīvs, jo notiek spēku virzība vienā virzienā.

Jāmin par apakštipu ietekmi uz šīm attiecībām. Sakrītot apakštipiem, kontaktēšanās ir krietni patīkamāka un vieglāka. Ja apakštipi nesakrīt, partneri viens uz otru raugās ar zināmu neuzticības devu. Liekas, ka tas cilvēks pārāk pārcenšas. Identajām attiecībām ir vairāk audzinoša nozīme, jo tās ļauj paskatīties uz sevi no malas, objektīvi novērtēt savas labās īpašības un trūkumus. Bet skatīties uz sevi no malas ne vienmēr ir patīkami. Pat paša balss, kas ir ierakstīta magnetofona lentē, bet pēc tam noklausīta, liekas ne tāda, kā vajag, bet gan krietni vien sliktāka, nekā pašam liekas. Šīs attiecības palīdz izstrādāt adekvātu (pareizu) pašnovērtējumu.

Spoguļattiecības.

Šīs attiecības tā tika nosauktas tāpēc, ka viena vārdi atspoguļojas cita rīcībā gluži kā spogulī. Par to, ko viens no “spoguļmeistariem” grib runāt, cits neapzināti realizēs savās darbībās. Tomēr tā nekad nav pilnīga, 100% realizācija. Mēdz būt greizais spogulis, jo katrs koriģē savu rīcību, vadoties pēc gluži citām uzvedības normām, kā partneris. Tieši tāpēc arī rodas nesaprašanās, bet reizēm arī pretenzijas vienam pret otru. Katrs cenšas pielabot partnera uzvedību, tomēr tādi pāraudzināšanas centieni nav veiksmīgi.

No citas puses, ja ņemt vērā tikai verbālo komunikācijas pusi, spoguļattiecības var tikt nosauktas par konstruktīvas kritikas attiecībām. Lieta tāda, ka spoguļpārim abi partneri ir vai nu teorētiķi, vai arī praktiķi. Tāpēc viņiem vienmēr atradīsies kopējas sarunu tēmas. Turklāt katrs redz tikai pusi no problēmas, tāpēc vienmēr ir interesanti, ko šajā sakarā domā otrs “spoguļmeistars”. Kopēja darba rezultātā notiek savstarpēja precizēšanās. Kritika gandrīz vienmēr ir konstruktīva, jo tā patiešām var tikt ņemta vērā.

Šīs attiecības labi noder draudzībai, kas balstās uz savstarpējām interesēm un vaļaspriekiem. Spoguļmeistari bieži vien ir labi paziņas, tiem kopā ir interesanti, kaut gan komunikācijā pietrūkst pilnīgas atklātības un siltuma. Īsti jauka atmosfēra rodas tikai tad, kad uzrodas viens no viņu duāla, kurš noteikti ir cita aktivators. Apakštipi diezgan spēcīgi ietekmē šādas attiecības. Ja vienam no viņiem piemīt pastiprināta racionalitāte, tad spoguļpāra stabilitātei ir nepieciešams partneris ar pastiprinātu iracionalitāti. Pretējā gadījumā tie satiek krietni sliktāk, bet to kopējais darbs ir problemātisks lielās atšķirības tempā dēļ.

Ģimenes dzīvei šīs attiecības ir nevēlamas: sīkie mērķi partneriem sakrīt, bet globālie – ne. Atšķirīga ir arī mērķu sasniegšana. Tās pamatā ir tā pati pirmās kārtības – racionalitātes un iracionalitātes - nesakritība.

COUNTER REMOVED